(LV) (PDF) – RUCAVAS IZLOKSNES VĀRDNĪCA: LEKSIKOGRĀFISKAIS UN LEKSISKAIS ASPEKTS | Liene Markus-Narvila


Saziľā lietotā valoda mēdz būt atšķirīga – to ietekmē gan cilvēka vecums, izglītība, sabiedrība, kurā viľš dzīvo, gan arī sarunas partneris, teiktā saturs un mērķis, ar kādu izteikums tiek lietots (Pinker 1996, 29). Lai gan sarunvaloda un arī izlokšľu leksika nereti uzlūkota kā pazemināta stila izteiksmes līdzeklis, jāpiekrīt S. Pinkeram (S. Pinker), kurš norāda, ka „lingvistiem arvien nākas cīnīties ar mītu, ka strādnieku šķirai piederīgie un neizglītotie vidusšķiras pārstāvji lieto vienkāršāku vai primitīvāku valodu. [..] Sarunvaloda ir – gluţi kā krāsu izšķiršana vai iešana – tehniska meistarība, kas funkcionē tik netraucēti, ka lietotājs tās pārvaldīšanu uztver kā pašsaprotamu un pat neapzinās sareţģīto mašinēriju, kas slēpjas aiz tās neuzkrītošās virsmas” (Pinker 1996, 32). Tas pierāda, ka ikviens valodas slānis ir pētniecības vērts, un jau izsenis arī izlokšľu faktu apkopošana un pētīšana latviešu un ārzemju valodniecībā ieľem būtisku vietu. B. Bušmane un E. Kagaine min, ka „izlokšľu faktu nozīmīgums daţādu lingvistikas, kā arī citu zinātľu nozaru (piemēram, etnoģenēzes) problēmu risināšanā ir neapstrīdams, tāpēc arī izlokšľu materiālu vākšanai, sistematizēšanai un pētīšanai tiek pievērsta liela uzmanība” (Bušmane, Kagaine 1980, 101; par to arī Kagaine, Bušs 1995, 5). Šie jautājumi aktuāli līdz pat mūsdienām.

Valodas jautājumi sevišķi svarīgi ir mazajām Eiropas Savienības valstīm, tostarp Latvijai, jo tieši valoda ir viens no nosacījumiem mūsu identitātes saglabāšanai un tālāknodošanai nākamajām paaudzēm. To uzsver arī Baltu valodu atlanta veidotāji: „Abu vēl dzīvo baltu valodu – latviešu un lietuviešu – dialekti aizsargājami īpaši. Tie ir ne tikai divu radniecīgu tautu vēstures un kultūras mantojums, bet arī starptautiski nozīmīga vērtīgu valodas dārgumu krātuve, kas var sniegt daudz informācijas ne tikai baltu un slāvu valodu pētniekiem, bet arī citas specializācijas indoeiropeistiem – valodniekiem, etnogrāfiem, vēsturniekiem, arheologiem u. c.” (BVA 2009, 7). Promocijas darbā Rucavas izloksnes vārdnīca: leksikogrāfiskais un leksiskais aspekts aplūkota viena no Kurzemes dienvidrietumu …


PDF file, 294 pages

via: Liepājas Universitāte

Advertisements

Leave a comment

Please log in using one of these methods to post your comment:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s