Starptautiskā klasifikācija

Klasifikācijas sistēmas ar tajās ietilpstošajiem jēdzieniem un definīcijām ir rīki, ar kuru palīdzību tiek nodrošināta vienota datu reģistrācija, lai apkopotie dati būtu salīdzināmi. Pamatojoties uz klasifikācijas sistēmām, ir iespējams izveidot saīsinātos sarakstus. Eiropas Komisija starptautisko klasifikāciju izmanto, lai ievāktu ticamus un vienādi noformētus datus.

Galvenās klasifikācijas sistēmas, uz kurām pamatojas veselības indikatori, ir minētas turpinājumā.

Galvenās klasifikācijas sistēmas

Slimību un saistīto veselības problēmu starptautisko klasifikatoru (ICD) ir publicējusi Pasaules Veselības organizācija (PVO). To plaši izmanto slimību biežuma un mirstības statistikai. PVO dalībvalstis šā klasifikatora 10. versiju (jeb ICD-10) lieto kopš 1994. gada. Ir sākusies 11. versijas sagatavošana, un tā turpināsies līdz 2018. gadam.
ES Statistikas biroja izveidotais “Eiropas saīsinātais saraksts” (tajā ir 86 nāves cēloņi) pamatojas uz ICD-10. Arī Starptautiskais saraksts, kurā ietverta slimnīcās izmantotā slimību biežuma tabulogramma (2005), ir balstīts uz ICD-10, un ES Statistikas birojs, PVO, ESAO un statistikas komiteja NOMESCO to izmanto, lai vāktu un atspoguļotu informāciju par pacientiem, kas izrakstīti no slimnīcām. Šis saraksts pieejams angļu, franču un vācu valodā.
Ir izveidotas vairākas reģistrācijas un ārstniecības procedūru klasifikācijas sistēmas. Piemēram, Starptautiskā slimību klasifikatora 9. versija (klīniskā modifikācija) (jeb ICD-9-CM), ko kopīgi uztur ASV Valsts veselības statistikas centrs (NCHS) un aprūpes centri (CMS), kā arī statistikas komitejas NOMESCO izveidotais ķirurģisko procedūru klasifikators (NCSP).
Veselības kontu starptautiskā klasifikācija (ICHA) ir pamats, uz kura balstās Veselības kontu sistēma (SHA) — starptautiski atzīts rīks, ko kopīgi izstrādājušas ESAO, Eiropas Komisija un PVO un ko izmanto, lai aprakstītu, apkopotu un analizētu tēriņus veselības aprūpes vajadzībām un šīs nozares finansējumu.

Citas klasifikācijas sistēmas

Starptautiskā funkcionalitātes, invaliditātes un veselības klasifikācija (ICF) ir sistēma, kuras pamatā ir funkcionalitātes un invaliditātes bioloģiskais un psihosociālais modelis. To publicēja PVO, un 2001. gadā šo klasifikāciju pieņēma Pasaules Veselības asambleja.
Starptautisko standartizēto profesiju klasifikāciju (ISCO), kas ir Starptautiskās darba organizācijas pārziņā, izmanto, lai profesijas iedalītu skaidri definētās grupās atkarībā no tā, kādi ir darba pienākumi. To izmanto, lai klasificētu profesijas veselības aprūpes jomā.
Starptautiskā standartizētā izglītības klasifikācija (ISCED) (1997. gada versija un 2011. gada versija).
Garīgo slimību diagnostikas un statistikas rokasgrāmata (DSM) ir psihisko slimību standartklasifikators, ko izmanto garīgās veselības speciālisti ASV. To izstrādājusi Amerikas Psihiatru savienība (APA).
Radniecīgu diagnožu grupas (DRGs) ir sistēma, kas palīdz novērtēt veselības aprūpes izmaksas, šajā nolūkā pacientus iedalot pēc demogrāfiskām, diagnostiskām un terapeitiskām pazīmēm. Šo sistēmu izmanto izdevumu atlīdzināšanai.
Reto slimību klasifikācija “Orphacodes” ir pieejama portālā “Orphanet”.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) nodrošina infekcijas slimību gadījumu definīcijas.